svētdiena, 2015. gada 11. oktobris

Mēneša favorīti

Kopš iestājies rudens, manī atkal pamodusies vēlme lakot nagus, jo gandrīz visu vasaru to nedarīju teju nemaz - vienkārši negribējās. Tagad atkal viss mainījies, tādēļ vairāki favorīti ir tieši no nagu frontes :) 
Teju visu septembri nagus lakoju ar aizvadītā gada L'Oreal kolekcijas Pure Reds nagu lakām. Konkrēti - ar Evas un Bleikas toņiem. Patīk gan viens gan otrs.

Varbūt nedaudz jocīgi favorītu sarakstā iekļaut nagu lakas noņēmēju, tomēr Kinetics Lazy Lizard noņēmējs ar aprikožu aromātu man sevišķi iepatikās ar to, ka praktiski nemaz nesausina nagus un ādu ap tiem, kā arī labi un ātri noņem laku. Neesmu gan mēģinājusi ar to noņemt lakas ar spīdumiem, bet tās tuvākajā laikā lakot arī neplānoju.

Par Bourjois micelāro ūdeni tikko kā rakstīju - ļoti patīk un visiem iesaku.

Kopš Zandas blogā ieraudzīju Carice ēnas 070 Princess Mattleine, sapratu, ka man arī vajag :) Tiešām - ļoti labas un tonis vienkārši pasakains. Lietoju gandrīz katru dienu.

Man ir nedaudz skumīgi noskatīties kā mans La Roche Posay Toleriane Ultra fluīds sarūk ar katru dienu aizvien vairāk... Manai sejas ādai viņš der ideāli, tādēļ būs jāmēģina pasūtīt, ko es joprojām neesmu ieradusi darīt. Plānoju arī plašāku atsauksmi par viņu.

Vēl viens aizvadītā mēneša lielais prieks bija, ka Latvijā atkal parādījušās Clipper tējas, kas savulaik bija manas iecienītākās, tomēr uz ilgu laiku no veikalu plauktiem bija pazudušas. Tējas pieejamas Biotēkās, tikai žēl, ka ne visos viņu veikalos tās pieejamas pietiekami plašā sortimentā, tomēr e-veikalā atrodamas visas :)

Pēc vairāku cildinošu atsauksmju izlasīšanas nolēmu iegādāties Hanya Yanagihara "A Little Life" grāmatu, kura ir arī viena no pretendentēm šī gada Bukera prēmijai. 
Dažas dienas atpakaļ pabeidzu to lasīt un godīgi sakot nespēju beigt par to domāt. Tā ir viena no skumīgākajām, viena no traģiskākajām grāmatām kādu jebkad esmu lasījusi, bet tajā pašā laikā arī viena no skaistākajām... 
Tā mani pilnībā izrāva no ikdienas, jo kamēr to lasīju, nespēju domāt par ko citu. Nezinu, varbūt izklausās nedaudz biedējoši, tomēr man tas ir iemesls kāpēc es vispār lasu. Pēdējo reizi tā jutos pēc M. Petrosjanas "Nams, kurā..." izlasīšanas, kas bija nu jau kādus pāris gadus atpakaļ.
Ja kādam radās interese, Šeit var apskatīties ļoti jauku atsauksmi par šo grāmatu. 

9 komentāri:

  1. Kur var nopirkt sho gramatu?

    AtbildētDzēst
  2. Varbut varam sarunat, ka gramatu man pardod? Tikko internetaa atradu, kur var nopirkt, bet gribu seit pameginat ar domu, ka meginats nav zaudets! :) Evija

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Grāmatu pirku Origo Rozē, bet paņēmu pēdējo eksemplāru. Iespējams, ka tagad atkal ir plauktā :) Nē, savējo nepārdodu, jo, domāju, ka nākotnē to noteikti pārlasīšu. Bez tam, es esmu no tiem cilvēkiem, kuriem patīk pasvītrot mīļākās vietas, pierakstīt domas lappušu malās un šī jau ir diezgan aprakstīta :)

      Dzēst
  3. Es arī iesāku lasīt Hanya Yanagihara "A Little Life", kaut kā patīk rudenī tādas skumīgas, uz pārdomām rosinošas grāmatiņas :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Šī grāmata pavisam noteikti rosina uz daudzām pārdomām :) Esmu pārliecināta, ka domas par viņu mani vēl ilgi nepametīs.

      Dzēst
  4. Es arī šobrīd lasu šo grāmatu, tiesa gan elektroniskajā formātā, jo negribēju gaidīt no Amazon. Ļoti liegi skumja un melanholiska. Liekas piemērota tieši šādam aukstam rudenim un tējām zem siltas segas.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Es šo to arī mēdzu lasīt elektroniskajā formātā, tomēr vairumā gadījumu pieturos pie grāmatām vulgaris :)

      Dzēst
  5. Atbildes
    1. Saku kā ir - jā, skumīga - pat ļoti... Sen nebiju tā raudājusi lasot grāmatu. Bet, es tomēr noriskēšu un ieteikšu izlasīt, neskatoties uz to, ka visas atsauksmes, kuras lasīju un skatījos, brīdināja, ka labāk vispirms kaut nedaudz iepazīties ar grāmatas tematiku pirms lasīt (lai nesatraumētos).

      Dzēst