Šoreiz nebūs atsauksme par kādu konkrētu produktu, bet tāda neliela pļāpa par kosmētiku, kura izgatavota pašu rokām.
Nu jau kādu laiciņu atpakaļ gan Latvijā, gan arī ārpus tās sākās tāds paštaisītās kosmētikas bums. Internetā parādījās neskaitāmas lapas, kurās cilvēki dalās ar kosmētikas receptēm un apmainās ar gūto pieredzi, parādījās arī veikali, kuros var iegādāties visas nepieciešamās izejvielas šim pasākumam.
Par to visu es gribu uzrakstīt tādēļ, ka pati kādu laiciņu ar to nodarbojos, un cerēju, ka tādā veidā palīdzēšu gan savai ādai, gan naudas makam. Sāku es to visu ar interneta resursu izpēti. Lasīju vairākus forumus, visu cītīgi pierakstīju un mēģināju saprast kas un kā. Pēc kādiem pāris mēnešiem intensīvas izpētes es devos uz veikalu, lai iegādātos savas pirmās izejvielas. Uz to brīdi Rīgā vēl nebija BBFactory veikala, bet bija neliels veikaliņš Miera ielā (domāju, ka arī tagad viņš tur ir). Sapirkos es dažas izejvielas un devos mājās, lai vārītu savu pirmo krēmu. Iesākumā gan sastāvdaļas bija pavisam maz, vien pāris eļļas, kāds sviests, ziedūdens un lavandas ēteriskā eļļa, bet tas nekas, galvenais man bija izprast procesu. Nesākšu stāstīt par katru sevis uztaisīto produktu, bet pamazām es sāku saprast kas un kā man jādara.
Atceros, ka iesākumā bija ļoti patīkami redzēt kā manu acu priekšā top krēms.
Uz to brīdi es atteicos no visiem "gatavajiem" kosmētikas līdzekļiem. Krēmus vārīju pati, tonika vietā lietoju dažādus ziedūdeņus, kā skrubi izmantoju auzu pārslas izmērcētas siltā pienā, sejas maskas arī gatavoju pati. Ķermeņa kopšanai es izmantoju dažādu sviestu un eļļu maisījumus, skrubi taisīju no kafijas biezumiem, eļļas un cukura.
Tā tas viss laimīgi turpinājās kādu pusotru gadu. Mani uzmundrināja forumos rakstītā citu kosmētikas vārītāju pieredze un aicinājumi nesatraukties par to, ka ja neilgu laiku pēc pāriešanas uz pašgatavoto kosmētiku āda uzreiz nereaģē tik labi kā gribētos, viņa vienkārši pamazām pieradīs, viss nostāsies savās vietās, un tālāk viss ar katru dienu kļūs tikai labāk. Bet man kaut kā neizdevās sagaidīt tos uzlabojumus (varbūt es pārāk maz gaidīju?)...
Kaut arī es ļoti rūpīgi izvēlējos tieši savai ādai atbilstošās eļļas un citas izejvielas, manas ādas stāvoklis aizvien pasliktinājās. Uz sejas sārtums kļuva aizvien izteiktāks, āda kļuva daudz raupjāka, ziemā tā šausmīgi lobījās. Par pēdējo pilienu kļuva mans pašagatavotais saules aizsargkrēms, no kura mana seja jau dažu sekunžu laikā pēc uzklāšanas kļuva tomāta krāsā un "dega" kā ugunīs. Tad es sapratu, ka krēmus sev vairs nevārīšu, jo savu seju es negribu pārvērst par dažādu eksperimentu objektu. Galu galā, neesmu es nedz kosmetologs, nedz ķīmiķis, un es viena pati savā virtuvē nevaru paveikt to, ko paveic simtiem ķīmiķu savās laboratorijās.
Vēl gribēju pieminēt finansiālo aspektu. Nekāds īpašais ietaupījums man nesanāca, jo kosmētikas izejvielas nemaz tik lētas nav, it sevišķi ziedūdeņi un aktīvās sastāvdaļas, kā arī eļļas. Ja ir vēlēšanās sevi apgādāt ar pašgatavotiem produktiem no galvas līdz kājām, tad tas prieks ir diezgan dārgs, manuprāt, lētāk par pirkto kosmētiku nesanāk. Bet nu... tas jau nav galvenais apstāklis kādēļ cilvēki izvēlas, vai neizvēlas ar to nodarboties.
Nav jau arī tā, ka no tā visa nav sanācis nekas labs. Man, piemēram, joprojām ļoti patīk šad un tad seju nomazgāt ar auzu pārslām, sajūtas ir fantastiskas, un āda ļoti labi attīrīta. Ķermeņa kopšanai joprojām izmantoju kafijas skrubi un dažādus sviestus, piemēram, leģendāro šī. Ziedūdeņi man patīk, it sevišķi rožu. Eļļas sejas kopšanai es vairs nelietoju, bet ķermenim man tās ļoti patīk, it sevišķi kokosriekstu eļļa.
Vēl viens pozitīvs moments - es izpētīju ļoti daudzus kosmētikas sastāvus, līdz ar to tagad daudz labāk tajos orientējos.
Nav jau tā, ka ar visu šo es kādu gribētu atrunāt no kosmētikas gatavošanas, galīgi nē, jo ir pietiekami daudz cilvēku, kuri ir vienkārši sajūsmā par pašgatavotu kosmētiku, kā arī no tās gūtajiem rezultātiem. Drīzāk es gribētu dzirdēt kādus viedokļus, vai jūsu pieredzi ar pašgatavotiem skaistuma produktiem.
